Britu modes vēsturniece un žurnāliste Suzy Menkes savā Instagram izteicās par vienu no izšūšanas tehnikām - “Kurš būtu iedomājies, ka indiešu pieticīgais/pazemīgais (humble) roku darbs var izvērsties Diora augstās modes stilā?” Šis ignorējošais, Eirocentriskais un klaji koloniālais izteikums ir tik noželojams savā patiesumā par to, kā mēs uztveram Āzijas zemes, itsevišķi ja ņemam vērā, ka izteikuma autore ir britiete un ir savas kultūrtelpas produkts.

Manas domas par Londonu pamainīja viens arhitekts, kas vairākus gadus ar nodzīvoja Londonā pēc studēšanas tur, viņš teica - zini, Londona ir sūdīga vieta, kur dzīvot, bet laba vieta, kur atrasties, un man liekas, tas pārprogrammēja manu skatu uz savu laiku tur. Man bija grūti pieņemt, cik tā pilsēta ir prasīga, tai pat laikā devīga, bet arī nežēlīgi ātra.

Šodien, šajā kārtējā neizteiksmīgi tumši slapjajā svētdienā, kad man būtu ar steigu jāķeras klāt sesijas darbiem es atļāvu sev pagulēt ilgāk un izmest loku pa rajonu izcili īsā, slapjā un vējainā pastaigā. Šajā semestrī esmu rakstījusi jau 3 darbus par padomu mantojumu un mikrorajoniem kā kultūras mantojumu, biju pārliecināta, ka vairāk no sevis izspiest neko nevarēšu šajā tēmā, jo bļin, tā tik ļoti nogurdina. Bet nu, man ir priekšā vislielākais no rakstu darbiem un tomēr pasniedzēja mani pavilināja vēl vienu reizi pie šīs tēmas pieķerties, tādā sevis kulminācijā, bet ne par to stāsts.

Kā jau visiem ir zināms, mans entuziasms ir vērsts uz Padomju laika dzīvokļu ēku apbūvi un Padomju dizaina estētiku kopumā. Nu pa lielam, tas viss sākas mājās. Burtiski.

Šodien kaut kā tā sakrita, ka beidzot tiku uz eksursiju pa jauno estrādi. Zinu, man arī kauns, ka tikai tagad. Staigāju un klausījos, klausījos un skatījos, un pa lielam vienīgās grūtības ar kurām saskāros bija vienkārši neraudāt. Kaut kā tā estrāde simbolizē tik nenormāli daudz, tā tiešām ir tāda svētnīca kaut kam tik nopietnam kā latviskums pašā saknē, kaut kāds mūsu latvieša DNS.

Jau kopš Maija esmu pārmetusies uz izšūšanu uz pilnu slodzi un viens no galvenajiem projektiem dēļ kā man bija iespēja to darīt ir lielais projekts, par kuru runājām un domājām jau vairāk kā gadu. Šis projekts ir Ineses Mailītes un Ivara Mailīša vadībā un tāpēc smejoties saucu to par savu rezidenci pie Mailīšiem.