Šodien kaut kā tā sakrita, ka beidzot tiku uz eksursiju pa jauno estrādi. Zinu, man arī kauns, ka tikai tagad. Staigāju un klausījos, klausījos un skatījos, un pa lielam vienīgās grūtības ar kurām saskāros bija vienkārši neraudāt. Kaut kā tā estrāde simbolizē tik nenormāli daudz, tā tiešām ir tāda svētnīca kaut kam tik nopietnam kā latviskums pašā saknē, kaut kāds mūsu latvieša DNS.

Jau kopš Maija esmu pārmetusies uz izšūšanu uz pilnu slodzi un viens no galvenajiem projektiem dēļ kā man bija iespēja to darīt ir lielais projekts, par kuru runājām un domājām jau vairāk kā gadu. Šis projekts ir Ineses Mailītes un Ivara Mailīša vadībā un tāpēc smejoties saucu to par savu rezidenci pie Mailīšiem.